Viena no pazīmēm ir ziņkārības zudums.
Svarīgi ir laikus pamanīt smalkus signālus, ka partneris jūtas mazāk laimīgs, nekā to parāda / foto depositphotos.com
Amerikāņu psihologs Marks Traverss nosauca trīs smalkas pazīmes, kas liecina, ka partneris attiecībās ir nelaimīgs.
“Kādā attiecību posmā pāri bieži vien pāriet “autopilota” režīmā. Īpaši tas attiecas uz ilgstošām savienībām. Tas notiek pakāpeniski: rutīna pārņem virsroku, sarunas kļūst monotonas, un kopdzīve sāk vairāk līdzināties pienākumu pildīšanai, nevis reālai komunikācijai,” viņš norāda savā rakstā izdevumam Forbes.
Pēc psihologa domām, pirmajā mirklī var šķist, ka viss ir kārtībā, taču zem ieraduma aizsega var klusi uzkrāties neapmierinātība.
“Bīstamība slēpjas nevis pašā rutīnā vai ērtībā, bet gan domāšanas izmaiņās, kas rodas “autopilota” dēļ. Kad partneri sāk domāt, ka viņi jau pilnībā pazīst viens otru, viņi pieliek mazāk pūļu. Pazūd zinātkāre, un katra diena kļūst līdzīga iepriekšējai, it kā nebūtu nekā tāda, ko atklāt no jauna,” piebilst Traverss.
Kā skaidroja psiholoģe, vispirms pazūd mazi, bet svarīgi žesti, un tad attiecības sāk zaudēt lielās pūles. Galu galā izzūd arī enerģija, kas kādreiz uzturēja mīlestību. Partneri sāk darīt tikai minimumu, lai uzturētu saikni, un dažkārt nedara neko.
Tā dzīvē nemanot iezogas neapmierinātība. Tāpēc ir svarīgi laikus pamanīt smalkos signālus, kas liecina, ka partneris jūtas mazāk laimīgs, nekā viņš vai viņa to parāda. Šīs ir trīs pazīmes, kas liecina, ka jūsu attiecībās var slēpties neapmierinātība, nosauca psiholoģe:
Sarunas zaudē atvērtus jautājumus. Viena no smalkākajām pazīmēm ir ziņkārības izzušana. Pat ja jums šķiet, ka jūs savu partneri pazīstat pamatīgi, viņš vai viņa turpina mainīties un attīstīties. Uzturot interesi par viņa domām un jūtām, jūs uzturat saikni dzīvu. Pētījumā, kas 2012. gadā publicēts žurnālā Journal of Social and Personal Relationships, konstatēts: svarīgi ir ne tikai dalīties ar personīgām lietām, bet arī klausīties. Uzmanīga klausīšanās rada tuvības un līdzības sajūtu, kas stiprina attiecības.
Pasīva pretestība, nevis atklāti argumenti. Dažkārt nesaskaņas izpaužas tajā, kā nav. Partneris pārstāj pildīt solījumus, atliek lēmumus, izvairās no sarunām. Tas var neizpausties kā konflikts, taču tas pakāpeniski rada distanci. Šādu saskarsmes stilu sauc par “pieprasīšanas un izvairīšanās dinamiku”: viens uzstāj uz diskusiju, otrs noslēdzas sevī. Veicot 74 pētījumu metaanalīzi, kuros piedalījās vairāk nekā 14 000 cilvēku, tika konstatēts, ka šāds komunikācijas modelis samazina abu partneru apmierinātību un ir īpaši destruktīvs jau tā saspringtās attiecībās. Pat neliela uzvedība – kavētas atbildes, aizmirsti solījumi, izvairīšanās no sarunām – liecina par pamatīgu neapmierinātību.
Lasiet arī:
“Mēs” valoda izzūd. Partnera runas veids daudz ko atklāj. Laimīgos pāros “mēs” un “mūsu” ir biežāk sastopami: “Mēs gatavojamies izmēģināt šo restorānu”, “Mūsu plāni nedēļas nogalē”. Tas rada vienotības sajūtu. Ja runā dominē “es” un “tu”, tā ir nevienotības pazīme. Pētījums žurnālā “Psychology and Aging” apstiprina, ka pāri, kuri biežāk lieto “mēs”, piedzīvo vairāk pozitīvu emociju un lielāku apmierinātību ar attiecībām. Tur, kur dominē “es” un “tu”, ir vairāk negatīvu reakciju un mazāka apmierinātība.
“Attiecības nestāv uz vietas. Katru dienu tās vai nu attīstās, vai arī pakāpeniski zaudē tuvību. Un, ja šķiet, ka viss iet “pats no sevis”, arī tā ir izvēle – izvēle ignorēt smalkos signālus, kas liecina: partneris var būt nelaimīgs,” apgalvo Traverss.
Atgādināsim, iepriekš psihologs stāstīja, kā mēs kaitējam attiecībām, paši to neapzinoties.
