Atbildes izrādījās negaidīti gudras un iedvesmojošas.
Lielākā daļa aptaujāto ir pārliecināti: pēc 27-30 gadu vecuma samazināšanās nav vērojama / kolāža My, foto depositphotos.com
Ir meitenes, kuras kļūst satrauktas, kad pēc 25-30 gadu vecuma nonāk ārpus attiecībām. Šķiet, ka “visi labie jau ir aizņemti”, un laiks – īpaši, ja sapņo par ģimeni un bērniem – iet uz beigām. Forumos un sociālajos tīklos šādas tēmas tiek bieži aktizētas. Nesen Reddit vietnē izcēlās attiecīga diskusija.
“Vai tā ir taisnība, ka ar vecumu personīgajā dzīvē viss kļūst sliktāk? Nesen kļuvu neprecējies, man ir 28 gadi. Joprojām nevaru samierināties ar to, ka visi labie puiši jau ir aizņemti un vīrieši vēlas jaunākas meitenes. Mani stresē arī tas, ka man nav daudz laika, ja vēlos bērnus. Pastāsti par savu pieredzi? Man vienkārši vajag kaut ko dzirdēt… Es pēdējā laikā esmu tik nomākta.” – atzina diskusijas iniciatore.
Atbildes, ko viņa saņēma, bija negaidīti gudras un iedvesmojošas.
Lielākā daļa atbildējušo ir pārliecināti, ka pēc 27-30 gadu vecuma iestājas nevis pagrimums, bet gan kvalitatīvi jauns posms dzīvē un mīlestībā. Iepazīšanās kļūst apzinātāka, pazūd steiga, un prioritātes kļūst skaidrākas. Daudzi atzīmē, ka nobriedušā vecumā ir vieglāk atpazīt cilvēkus ar neveselīgu attieksmi, saprast, kurš patiešām ir gatavs partnerattiecībām, bet kurš tikai aizpilda tukšumu. Daži lietotāji uzskata, ka attiecības kļūst par izvēli, nevis spēli.
“Es domāju, ka viss ir atkarīgs no tā, ko jūs uzskatāt par panākumiem. Man ir 36 gadi, es atkal sāku satikties pēc šķiršanās. Teikšu tā: ir gan plusi, gan mīnusi. Iepazīšanos ir mazāk nekā tad, kad es biju jaunāks, bet tas ir daudz labāk. Es esmu apzinīgāks attiecībā uz randiņiem. Agrāk es varēju iet uz randiņu ar jebkuru, kurš piezvanīja, bet tagad es domāju, vai vispār gribu šo cilvēku iepazīt,” sacīja viena no diskusijas dalībniecēm.
Citas sievietes atzīst, ka pēc šķiršanās vai ilgām pauzēm personīgajā dzīvē viņām izdevies satikt kādu, kas patiešām bijis “viņu” cilvēks – un tieši tad, kad viņas pārstājušas drudžaini meklēt.
Lasiet arī:“Wow, tik daudz negatīvisma ap vecumu. Autore, neļaujiet tam jūs apturēt. Man ir 34 gadi, man ir sešgadīgs bērns. Pagājušajā gadā satiku savu dzīves mīlestību – un mēs esam neticami laimīgi! Pasaule ir pilna ar labiem cilvēkiem, tikai esiet uzmanīgi, kam atdodat savu enerģiju,” rakstīja cita diskusijas dalībniece.
Cita piebilda: “Man ir 31 gads. Šogad satiku vīrieti, ar kuru apprecēšos. Jums ir laiks. Nesteidzies un neapmierinies ar mazāku. Ir daudz vīriešu, kuriem patīk vecākas sievietes – ticiet man.”
Protams, bija arī stingrāki viedokļi: paziņu loks patiešām sašaurinās līdz ar vecumu, taču tas nepadara meklēšanu bezjēdzīgu. Vienkārši tikšanos ir mazāk, bet tās ir jēgpilnākas.
“Nē, labi vīrieši netiek “atlaisti”. Daudzi krietni puiši vienkārši nesteidzas precēties un paliek brīvi, lai pēc 30-40 gadiem satiktu patiesi “savu” sievieti (galvenokārt iekšējo īpašību ziņā),” atzīmēja cits diskusijas dalībnieks.
Galvenā doma, kas vieno visus stāstus, ir vienkārša: vecums nenozīmē galu personiskajai dzīvei. Gluži otrādi, tas palīdz labāk saprast, ko tu vēlies un kas tev ir piemērots. Mīlestību nemēra pēc skaitļiem tavā pasē – tā atnāk tad, kad esi patiešām tai gatavs.
Atgādināsim, iepriekš psihologs stāstīja, kā panākt, lai mīlestība nepazustu.
